Mazliet no manas ielas un mazliet no darbnīcas

https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/20.11.2021-ielas-garuma-codes-iela.id244654?fbclid=IwAR3_8qB0nvoCzOtX1hwE-boeZH0dVZeuNMBX3ct-jarUAweuOYYBoxLGB2I

 

Ineta Freidenfelde ir dzimusi 1971. gadā, beigusi Liepājas lietišķās mākslas koledžu, strādājusi par mākslinieci inscenētāju Rīgas Muzikālajā teātrī, studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā scenogrāfiju un glezniecību, kā arī Amsterdamas vasaras universitātē, saņemot Nīderlandes kultūras ministrijas stipendiju. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 2004. gada. Inetas glezniecībai un mākslai kopumā raksturīgs specifisks, viņai vien raksturīgs stils, abstrakcijas ar dabas elementiem, motīvi, kas atkārtojas un veido darbu ciklus (kurpes, putni u.c.), un dažādi tehniskie meklējumi – zeltījuma izmantošana, gleznošana uz šauriem koka dēlīšiem, spēles ar formu un formātu.  

Kazaņas Dievmātes ikona Odigitrijas tipa kompozīcija. Ikonas pirmveidols literatūrā minēts no 1579. gada, kā neraksturīgs pareizticīgo baznīcas tā laika kanonam. Agrākais nolikums, kas saglābājies par Kazaņas Dievmātes ikonu attiecināms uz Novgorodas kultūru un datēts ar 16. gs. beigām – 17. gs. sākumu un tiek piedēvēts grieķu skolas tēlu tipoloģijai.

Restaurējamā ikona atbilst literatūrā minētā pirmavota aprakstam un uzskatāma par tuvu norakstu. Gleznošanas stils raksturīgs 19. gs. Maskavas skolai. Tā ir tumšas tonalitātes. Dievmāte attēlota līdz krūtīm, rokas nav redzamas, galva pieliekta uz labo pusi Kristus Bērna virzienā. Seja ar izteiksmīgām lielām acīm un garu deguna līniju. Maforijs tumši sarkans imitē purpuru tā malā balts smalks ornaments, apmale koši sarkana ar zeltu imitējošu okera līniju rakstu. Maforija pieres daļā un uz pleca zelta zvaigznes. Apakšējā tērpa gleznojums nav saglabājies. Uz galvas zem maforija zila cepurīte ar zvaigžņu rakstu. Kristus Bērns attēlots pretskatā, stāvot. Viņa labā roka pacelta divpirkstu svētības žestā, kreisā roka nolaista un apsegta ar sarkanu himatiju. Himatija gaismojumi izpildīti ar okeru. Zem himatija zils hitons ar baltiem gaismojumiem, kura kakla apmale apdarināta ar bronzas krāsas ornamentu.

Tēliem katram savs zelta nimbs, Kristus Bērna nimbs daļēji aizklāj Dievmātes nimbu. Nimbu robeža iezīmēta ar sarkanu un baltu līniju.

Ikonai apzāģētas vertikālās ārējās apmales līdz ar šķautni atstājot labajā pusē tikai tirkīzzilu virzienā augšā un apakšā, nekrustojot nimbu. Atsaucoties uz ikonu gleznošanas tradīciju, var tikt izvirzīta hipotēze, ka uz šķirsta malām iespējams bijuši attēloti ģimenes svētie, kuri pēc īpašnieka nāves atdalīti no pamattēla un nodoti viņa mantiniekiem.

Pārklājot ar lineļlu šķirsta augšējo kreiso stūri pēc uzbriešanas mehāniski ar skalpeli noņemts biezs netīrumu slānis zem kura atklājās uzraksts - Dievmātes monogramma.  Uz Dievmātes nimba virs Jēzus bērna Kristus monogramma. Kristus bērna nimbā burti O un H.

Kā redzams attēlā Dievmātes tēls stipri cietis nepiemērotu uzglabāšanas apstākļu dēļ, kā arī iepriekšējās pāraprūpes dēļ. Plaši krāsas, zeltījuma zudumi tēla krūšu daļā, dziļas sakusušas krāsas, pernicas rētas tēla sejā. Visu ikonas virsmu klāj biezs netīrumu un lakas sveķu atlieku slānis.

Mikroskopā atklājas vairākas pārkrāsojuma kārtas.

Zuduši ikonas konstrukcijas ķīļi.

Darba gaitā tika noņemti vēsturiskie uzslāņojumi, atklājot brīnišķīgu sava laikmeta kristīgās mākslas paraugu. Zudumi tika retušēti, Zeltījums atjaunots ar sašķidrināto zeltu (твареное золото). , lai tēls atgūtu savu viengabalainību un varētu atgriezties Dievišķajā liturģija.

Pārklāts ar Paraloidu B72, tādejādi veidojot aizsargpārklājumu virsmai un pasasrgājot to no atmosēras ietekmes.

Rekomendējas uzglabāt apstākļos:

Gaisa temperatūra telpā +20°C ±5°C

Relatīvais gaisa mitrums telpā 40-50%