Savā radošajā darbā vēršu uzmanību uz mazā un neievērotā lielumu, nozīmību, vēlos padarīt redzamu “mazo radību”, kas mīt mums līdzās un bez kurām pasaule nebūtu pilnīga. Putni, augi...  Ikvienas dzīvās būtnes klātbūtne ir trausluma apdvesta. Tā vietā, lai  cildinātu cilvēka unikalitāti, māksliniece piedāvā izjust cieņā balstītu skatījumu uz dzīvo pasauli mums apkārt.

“Pilsētas eņģeļi” - tās primāri ir viena pagalma, vienas noslēgtas vides kaislības, kuras tiek fiksētas dienu no dienas, lai pamazām iemiesotos mākslas darbos. Šī gada vārnu perējums, kurš izaug acu priekšā no sīka spalvu kamola līdz patstāvīgam un pašapzinīgam putnam. Rīta saules apmirdzēta jumta kore ar baložu saimi... Vērtīgie acu mirkļi, patiesā dzīve bez uzslāņojumiem un manipulācijām. Sīkas pērles ikdienas skrējienā.

Zeltam, šajā kontekstā, ir duāla nozīme, no vienas puses tas ir kā fons, kas neļauj aizmaldīties sadrumstalotās krāsu detaļās un reizē tas ir pārpasaulīgais elements, kas palīdz atklāt mākslas darba vēstījumu, citādību, garīgumu, palīdz koncentrēties būtiskajā. Zelta fons ir kā gaismas vide, kurā iegrimusī pasaule darbojas tīrā enerģijā un mīlestībā, starptelpa starp sakrālo un profāno.

Runājot par manu mākslu - antropoloģe, mākslas zinātniece Ieva Melgalve, atsaucoties uz teorētiķi Īenu Bogostu, to definē kā mazās ontogrāfijas. Tā ir “vispārīga pierakstīšanas stratēģija, kas atklāj dažādus objektus un to savstarpējās attiecības. Bez ironijas reģistrē pasauli, vienlaikus atbrīvojot iztēli.”

Bruknas kapella ir atvērta ikvienam un ikviens var Dievvārdiem skanot aplūkot mākslas darbus, kas šajā laikā tur atrodas.