Turpinot darbu pie cikla “Pilsētas eņģeļi” - tās primāri ir viena pagalma, vienas noslēgtas vides kaislības, kuras tiek fiksētas dienu no dienas, lai pamazām iemiesotos mākslas darbos. Šī gada vārnu perējumam pepūlcējas sīļi, žagata, zvirbuļu saime. Rīta saules apmirdzēta jumta kore ar baložiem... Vērtīgie acu mirkļi, patiesā dzīve bez uzslāņojumiem un manipulācijām. Sīkas pērles ikdienas skrējienā.

Pārfrāzējot Asīzes Francisku gribētos teikt „Dieva at­ra­ša­nās pa­sau­lē iz­protama kā vi­ņa klāt­būt­ne ik­vie­nā ra­dī­bā.”

Ikviena radība ir daiļa un būtiska ceļā starp sakrālo un profāno, putni kā vēstneši, putni kā ikdienas rita nemanāmā daļa, bez kuriem pasaule būtu nepiepildīta.

Zeltam, šajā kontekstā, ir duāla nozīme, no vienas puses tas ir kā fons, kas neļauj aizmaldīties sadrumstalotās krāsu detaļās un reizē tas ir pārpasaulīgais elements, kas palīdz atklāt mākslas darba vēstījumu, citādību, garīgumu, palīdz koncentrēties būtiskajā. Zelta fons ir kā gaismas vide, kurā iegrimusī pasaule darbojas tīrā enerģijā un mīlestībā, starptelpa starp sakrālo un profāno.