Ikonu, gleznu, grafikas izstāde -

Māksla ir tikpat sena, cik cilvēce. Tā ir cilvēka vajadzība un spēja izpausties, runāt krāsu, līniju, formas, ritma, gaismas,  materialitātes  valodā.

Kristīgā māksla ir veidojusies un attīstījusies līdzās laikmeta mākslai, savstarpēji ietekmējoties un iedvesmojoties. Tā ir  pārņēmusi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus no dzīvi apliecinošās  tautas mākslas un izsmalcinātās pilsētvides mākslas, bet piepildījusi tos ar citādu, garīgu saturu un būtību, transformējusi liecībā, apcerē un lūgšanā.

Ikonogrāfija ir Baznīcas tradīcijas māksla, kas seko noteiktam kanonam. Tas ir veidojies gadu simtiem, uzkrājot baznīcas un mākslinieku pieredzi, izsijājot vērtīgo no liekā, atlasot visatbilstošāko un precīzāko, lai varētu skaidri un patiesi paust un atklāt garīgo vēsti, citādību, svētumu. Lai arī liturģiska māksla, tā ir pastāvējusi līdzās savam laikmetam. Un ikonu gleznotājs ir strādajis līdzās saviem laikabiedriem. Iznesot un izstādot to ārpus Baznīcas skatītāju uztverē tā kļūst par Vēsti un mākslas darbu.

Arī šodien ikonu gleznotājs, kurš strādā līdzās un izrāda savus darbus ārpus baznīcas, ir laikmeta mākslinieku saimes dalībnieks. Mēs visi savā mākslā runājam vienotu informatīvo kodu valodā.  Turklāt skatītājs vērojot gleznas,  sev saprotamo un atpazīstamo  nolasa arī ikonā. Vai tieši otrādi ikonas pazinējs atklāj, ka arī ar  mākslas valodas instrumentiem ir iespējams runāt ne tikai par ikdienišķo, bet arī par pārlaicīgo.

Šajā izstādē esam apvienojušās piecas mākslinieces – gleznotājas, grafiķes un ikonu gleznotāja, lai ielūkotos, iedziļinātos viena otras darbā un dotu to tālāk  skatītājam.

Izstādē vēlamies izcelt konkrētus mākslinieciskās izteiksmes veidus un aplūkot tos laikmetīgajā  - glezniecība, grafika un kanoniskajā  - ikonas - mākslā.

Mans mēdijs šajā izstādē ir Zelts.

Ikonu redzu kā slavēšanu. Zelts tajā dod mūžīgās gaismas pieskārienu. Savā mākslā par uzdevumu esmu izvirzījusi izcelt mazās radības, kas dzīvo mums līdzās un varbūt nemanāmi izdzīvo savas lielās, piepildītās dzīves, bez kurām pasaule nebūtu pilnīga. Zelts ir mans ceļš un instruments, lai savienotu laicīgo ar pārpasaulīgo. Tādejādi veidojas darbu cikls, kas organiski iekļaujas Ikonu gleznotājas Evija Rudzītes izstrādātajā izstādes koncepcijā, par kuru māksliniece saka:

„Zelts ikonās ir garīgās realitātes, mūžības atspoguļojums. Zelts ataino Dievišķo klātbūtni, Dieva žēlastību, kas caurauž un piepilda visu radīto pasauli un svētos. Zelta fons ir kā gaismas vide, kurā iegrimusi pasaule un darbojas Dievišķās enerģijas un mīlestība. Tas turpinās zelta nimbos un asistā – īpašā zelta līniju ornamentā – svēto apģērbos, detaļās. Asista gleznojums ir kā nemateriālā gaisma, kas caurauž redzamo, materiālo. Zelts ikonā ir gan gaisma, gan krāsa.”

Esam jau apceļojušas daudzas Latvijas izstāžu telpas, 2021. gada vasaras nogalē savu veikumu rādīsim Saldus un Talsu muzejos.

Projektā piedalās Evija Rudzīte, Marta Jurjāne, Ineta Freidenfelde, Elīna Alka Rikmane, Lauma Palmbaha